2018.gada maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā („Likums”), kuru mērķis ir stiprināt Latvijas finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi.
Patlaban Likums paredz, ka čaulas veidojumam raksturīgas pazīmes ir faktiskas saimnieciskās darbības neveikšana; reģistrācija tādā valstī, kuras likumi neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus; kā arī saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas) neesamība. Pats likumdevējs uzskata, ka tieši pirmās divas pazīmes ir uzskatāmas par būtiskākajām, kas raksturo ar čaulas veidojumiem saistītos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus.
Praksē par čaulas uzņēmumu varētu uzskatīt, piemēram, uzņēmumu, kurš neveic reālu saimniecisko darbību, nenodarbina darbiniekus, slēpj savu līdzekļu patiesu izcelsmi, ir reģistrēts kādā no tā dēvētajiem ofšoriem (zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās) u.tml.
Apzinoties ar čaulas veidojumiem saistītos riskus, Likums tika papildināts ar jaunu pantu, nosakot jaunus aizliegumus sadarboties ar čaulas veidojumiem. Šis aizliegums attiecas ne tikai uz Latvijā reģistrētām bankām, bet arī uz kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.
Tāpat aizliegums sadarboties ar čaulas veidojumiem attiecas arī uz nodokļu konsultantiem, ārkapalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem u.c. Šis aizliegums noteiktos gadījumos ir piemērojams arī attiecībā uz zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kad tie sniedz juridisko palīdzību saistībā ar:
- nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,
- klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,
- visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,
- juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību, darbības nodrošināšanu un nepieciešamo ieguldījumu veikšanu.
Visiem iepriekš minētiem Likuma subjektiem ir uzlikts pienākums pārtraukt darījuma attiecības un atturēties no gadījuma attiecībām ar čaulas veidojumiem, tāpēc tiem būtu ieteicams rūpīgi pārvērtēt savu sadarbības partneru un klientu loku. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija („FKTK”) kā uzraudzības iestāde veiks pastiprinātu uzraudzību, vērtējot minētā pienākuma izpildi.
FKTK apkopotā informācija par 2017. gada ceturto ceturksni liecina, ka Latvijas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars bija 27.8%, tādēļ likumprojekts, ar kuru veikti grozījumi Likumā, tika izskatīts steidzamības kārtībā un pieņemts Saeimā divos lasījumos (lai gan parastā kārtībā likumprojektus izskata trīs lasījumos).
