Atziņas
Latvija
Blogs
Advokātu birojs, kas rūpējas par saviem klientiem

Koronavīruss kā Force Majeure līgumu neizpildē

Šobrīd pasaulē advokāti plaši diskutē, vai “Covid-19” ir nepārvarama vara, un vai tā ir iemesls uzņēmējiem un patērētājiem likumīgi atkāpties no līgumu izpildes bez pienākuma atlīdzināt zaudējumus.

Uzņēmēji un iedzīvotāji visā pasaulē ar bažām seko jaunā “Covid-19” vīrusa straujajai izplatībai. Vīrusa ierobežošanas pasākumi jau izsauc ražošanas pārtraukumus, preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas grūtības. Tuvākajā laikā sagaidāma ekonomiskās aktivitātes un izaugsmes sašaurināšanās, kam būs ne tikai finansiālas, bet arī juridiskas sekas komersantu starpā.

Neiespējamību “Covid-19” iespaida dēļ izpildīt apsolīto – saražot preces, tās noteiktā laikā piegādāt vai sniegt tos pakalpojumus, kas tikuši jau apmaksāti, būtu jāatzīst par nepārvaramas varas apstākļiem jeb Force Majeure. Bieži šis noteikums līgumos tiek uzskatīts par formalitāti, bet šobrīd ir īstais brīdis pārliecināties par tā nozīmīgumu.

Izolācija nozīmē darba režīma maiņu

Ir jāsagatavojas iespējai, ka “Covid-19” izplatības dēļ līgumi un saistības netiks izpildīti. Apstākļu spiesti uzņēmumi neievēros savas līgumsaistības vīrusa ierobežošanas pasākumu laikā gan darbaspēka trūkuma, gan transporta savienojamības pārrāvumu dēļ, gan iespējamo tiesisko aizliegumu rezultātā. Iespējami arī maksājumu kavējumi, kas nav saistīti ar valstu vai kredītiestāžu stabilitāti, bet ar nepieciešamību uzņēmējiem pirmkārt apmaksāt tieši ar “Covid-19” ierobežošanu saistītās darbības, piemēram, aizvietojot darbiniekus, dezinficējot telpas un iepērkot aprīkojumu vai meklējot alternatīvas piegāžu ķēdes. Nesen
atceltā Ženēvas autoizstāde tika pamatota tieši ar Force Majeure apstākļiem.

Šobrīd pasaulē advokāti plaši diskutē, vai “Covid-19” ir nepārvarama vara, un vai tā ir iemesls uzņēmējiem un patērētājiem likumīgi atkāpties no līgumu izpildes bez pienākuma atlīdzināt zaudējumus. Parastā Force Majeure izpratne ir, ka tas ir šķērslis, kas nepakļaujas kontrolei, to nevarēja saprātīgi paredzēt līguma noslēgšanas brīdī, un, ievērojot pienācīgu rūpību, līdzējs nevarēja novērst šī apstākļa sekas. UNIDROIT Starptautisko komerclīgumu principu 7.1.7.pantā ir ietverts nepārvaramas varas formulējums, un arī Vīnes konvencijā ir minēta nepārvaramas varas definīcija, tomēr to piemērošana visās valstīs nav viennozīmīga. Galvenie strīdu iemesli ir jautājumi, vai šādu globālu vīrusu rašanos bija saprātīgi jāparedz, vai vīrusa izplatība noteiktā valstī automātiski nozīmētu saistību izpildes neiespējamību vai tikai atlikšanu, un vai ir iespējami kādi saprātīgi mehānismi, kā līgumus tomēr izpildīt, lai arī ar zaudējumiem un nokavējot noteikto termiņu. Piemēram, šobrīd Japānas valdība apsver, vai 2020. gada Olimpiskās spēles iespējams atlikt, nepārkāpjot līgumu ar Starptautisko Olimpisko komiteju (IOC).

Nepārvaramas varas apstākļi Latvijā

Civillikums Latvijā nav izcils palīgs šajos apstākļos, jo paredz samērā striktu atbildību – līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Tādēļ kā iemesls atkāpties no līguma var būt tikai konkrēta likuma norma, kas to pieļauj, vai jau iepriekš pielīgts Force Majeure izņēmums. Tiesību zinātnieki gan uzskata, ka Civillikumā dažādos citos pantos ir atrodamas visas Force Majeure definēšanai nepieciešamās pazīmes. Augstākā tiesa, tajā skaitā, arī ir interpretējusi nepārvaramas varas jēdzienu, un norādījusi, ka grūtības izpildīt līgumu, kad kāds notikums būtiski maina līguma līdzsvaru, taču nepadara tā izpildi neiespējamu, ir jānošķir no nepārvaramas varas apstākļiem, kas pieļautu līguma izbeigšanu. Tādēļ katrs līgums, kas noslēgts saskaņā ar Latvijas tiesību normām, tiks izvērtēts individuāli, tajā skaitā attiecībā uz konkrēto “Covid-19” apstākļu ietekmi.

Force Majeure pierādīšanas līdzekļi

Pasaulē šobrīd nav uz visām valstīm attiecināmas universālas formulas Force Majeure kā attaisnojuma piemērošanai “Covid-19” vīrusa atstātajam iespaidam. Piemēram, Ķīnā Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padome (CCPIT) jau no 2020. gada 30. janvāra izsniedz īpašas Force Majeure apstiprinājuma apliecības, kas atbilstoši Ķīnas Tautas Republikas likumiem attaisno vietējo uzņēmēju pieļauto līgumsaistību neizpildi “Covid-19” rezultātā. Tomēr līgumos, kas nav pakļauti šai
jurisdikcijai, šādas apliecības saņemšana var netikt atzīta par pietiekamu, un arī Ķīnas uzņēmējiem varētu būt jāsedz radušies zaudējumi.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kā maksas pakalpojumu arī izsniedz izziņu par Force Majeure apstākļu konstatēšanu Latvijā. Līdz šim vēl šādas izziņas saņemšana nav publiski piesaukta kā iemesls līgumu neizpildei, piemēram, atceļot tūrisma braucienu vai avioreisu. Uzņēmēji un LTRK biedri būtu aicināmi aktivizēt šo iespēju, lai pēc iespējas aizsargātu savas intereses līguma neizpildes strīda gadījumā.

Cita alternatīva, ko izmantoja Lietuvas valdība, ir noteikt ārkārtējo situāciju visā valstī vai noteiktā reģionā “Covid-19” iespaidā. Šāds rīkojums viennozīmīgi definētu koronavīrusa ierobežošanas pasākumus kā objektīvu faktu, kas tieši ietekmē noslēgto līgumu izpildi, lai arī nekalpotu kā vispārējs atbrīvojums uzņēmumiem no jebkuru neērtu saistību turpmākas izpildes. Uzņēmējiem, kurus tieši skartu ārkārtējā situācija, nebūtu nepārvaramas varas apstākļi individuāli jāpierāda, bet vienota informācija par noteiktajiem ierobežojumiem būtu publiski pieejama gan vietējiem, gan ārvalstu sadarbības partneriem.

Par neizpildi jāpaziņo iepriekš

Uzņēmējiem Latvijā šobrīd rūpīgi jāseko līdzi noslēgto līgumu saturam, vai tajos ir atrodams Force Majeure noteikums. Ja pastāv bažas, ka līgums netiks izpildīts, atbilstošā formā un pēc iespējas nekavējoties ir jāsagatavo paziņojums pretējai pusei par šī apstākļa iestāšanos, radītajām sekām un novēršanas termiņu. Atkarībā no līguma rakstura saistību izpildi iespējams gan atlikt, gan paziņot par atkāpšanos no līguma kopumā. Šādu paziņojumu nenosūtot, tiesas var neatzīt par attaisnotu vēlāku atsaukšanos uz Force Majeure apstākļiem atpakaļejoši – pēc jau notikušas līguma neizpildes. Nokavējums, kas iestājies pirms nepārvaramas varas apstākļiem, nebūs attaisnojams. Savukārt, saņemot Force Majeure paziņojumu, ir jāpārbauda, vai tiešām pretējai pusei šādu saistību nebija iespējams izpildīt, un vai šai pusei nebūtu pienākuma atlīdzināt zaudējumus, ja neizpilde ir radusies kādu citu, visdrīzāk netiešu iemeslu dēļ, piemēram, kad savus līgumus nav izpildījušas citas personas.

Apdrošinātāju un kredītiestāžu rīcība

Papildus Force Majeure apstākļu pierādīšanas procesam ir jāapzina tās jomas, īpašumi un procesi, kuru vērtība ir bijusi apdrošināta. Arī šajā ziņā “Covid-19” vīrusa rezultātā pasaulē nav vienotas apdrošināšanas sabiedrību nostājas, vai šis ir bijis apdrošināms risks, un kādos apstākļos ir izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība.

Ja “Covid-19” izplatība Latvijā strauji paplašinātos, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs varētu savas kompetences ietvaros apsvērt līdzīgus norādījumus, kādus kredītiestādēm deva Ķīnas valdības aģentūras, ka koronavīrusa izraidīto plašo maksājumu kavējumu un saistību izpildes grūtību dēļ ietekmētajās tautsaimniecības nozarēs nav pieļaujama līgumu laušana ar klientiem vai piedziņas uzsākšana, bet ir atbilstoši iecietības režīmā pagarināms saistību izpildes termiņš.

Zaudējumi, līdzīgi kā infekcija, ir jāierobežo

Jāatceras, ka Latvijā un arī citu Eiropas valstu komerctiesībās bieži ir noteikts cietušās puses pienākums saprātīgi samazināt iespējamo zaudējumu apmēru, un nebūs iespējams atgūt jebkuras izmaksas un zaudējumus tikai tādēļ, ka pretējā puse nav atbilstoši piesaukusi Force Majeure apstākļus, lai arī šīs sekas būtu vispasaules “Covid-19” pandēmijas radītas. Tomēr sagatavot ne tikai krājumus neparedzētiem gadījumiem, bet arī zināt savas tiesības nepārvaramas varas apstākļos ir katra iedzīvotāja uzdevums un atbildība.