2026. gada 15. septembrī stājas spēkā jaunais Latvijas Imigrācijas likums, ieviešot plašas izmaiņas uzturēšanās atļauju un ārvalstnieku nodarbināšanas regulējumā. Jaunais regulējums pastiprina drošības prasības, veicina lielāku caurskatāmību un būtiski maina gan uz investīcijām balstītu imigrāciju, gan trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas un uzturēšanās nosacījumus.
Uzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi vairs netiks izsniegtas
Viena no būtiskākajām izmaiņām ir pilnīga termiņuzturēšanās atļauju (TUA) atcelšana personām, kuras Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu. Līdzšinējā iespēja saņemt TUA, iegādājoties nekustamo īpašumu, vairs nebūs pieejama, tādējādi būtiski mainot līdzšinējo pieeju pasīvajai investīciju imigrācijai.
Tā vietā likums paredz jaunu uz investīcijām balstītu TUA iegūšanas iespēju. Ārvalstnieks varēs saņemt TUA uz laiku līdz pieciem gadiem, ieguldot 150 000 eiro valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā un papildus iemaksājot valsts budžetā 10 000 eiro. Atļauja būs spēkā tik ilgi, kamēr būs spēkā ieguldījuma līgums un ieguldījuma apmērs nebūs samazinājies zem noteiktā sliekšņa.
Joprojām būs pieejami arī citi likumā paredzētie TUA iegūšanas pamati, tostarp:
- ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā (50 000 vai 100 000 eiro apmērā, kā arī 10 000 eiro valsts nodeva);
- uzturēšanās nodarbinātības nolūkā, tostarp Eiropas Savienības zilā karte;
- uzņēmuma vadība un darbība jaunuzņēmumos, tostarp inovatīvos un strauji augošos uzņēmumos;
- studijas un ģimenes apvienošana atbilstoši līdzšinējiem nosacījumiem.
Ierobežojumi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
Jaunais Imigrācijas likums saglabā un precizē stingrus ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Krievijas pilsoņiem noteikti visplašākie ierobežojumi — viņi nevarēs saņemt TUA uz investīciju pamata, kā arī nodarbinātības nolūkā, lai strādātu par sportistiem vai treneriem, pārstāvētu ārvalstu aviokompānijas vai izmantotu vairākus citus likumā paredzētus pamatus.
Baltkrievijas pilsoņiem saglabātas plašākas iespējas, tostarp ģimenes apvienošanās, studiju un nodarbinātības iespējas, kā arī iespēja uzturēties Latvijā uzņēmuma vadības nolūkā, ja uzņēmums gadā nodokļos samaksā vismaz 25 000 eiro. Tāpat saglabāta iespēja uzturēties Latvijā saistībā ar inovatīva jaunuzņēmuma darbību.
Abu valstu pilsoņi varēs pieteikties uz vienu gadu izsniedzamai TUA nodarbinātības nolūkā, ja viņi iepriekšējos trīs mēnešus ir likumīgi strādājuši Latvijā un šajā laikā maksājuši nodokļus.
Būtiskākās izmaiņas trešo valstu pilsoņu nodarbināšanā
Līdztekus izmaiņām uzturēšanās atļauju regulējumā jaunais Imigrācijas likums paredz arī būtiskas izmaiņas ārvalstnieku nodarbināšanas kārtībā. To mērķis ir mazināt fiktīvas nodarbinātības riskus, stiprināt darba tirgus uzraudzību un nodrošināt atbilstību valsts drošības interesēm.
Stingrāka nodarbinātības uzraudzība.
Likums paredz stingrākus kritērijus ārvalstnieku nodarbināšanai, plašāku dokumentu un datu pārbaudi, kā arī efektīvāku informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības informācijas sistēmām. Līdz ar to darba devējiem un ar nodarbinātību saistītajiem TUA pieteikumiem tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.
Obligāts NVA atzinums.
Darba devējiem, kuri vēlas nodarbināt trešās valsts pilsoni, turpmāk būs jāsaņem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atzinums. Tajā jābūt apstiprinātam, ka konkrētā ārvalstu speciālista nodarbināšana ir nepieciešama, vakance ir pienācīgi reģistrēta, darbam nav pieejams piemērots vietējais kandidāts, kā arī darba devējam nav nodokļu parādu vai darba tiesību pārkāpumu.
Šīs prasības mērķis ir novērst fiktīvu darba piedāvājumu izmantošanu un nodrošināt, ka ārvalstnieka nodarbināšanai pastāv reāla nepieciešamība darba tirgū.
Vienoti nodarbinātības nosacījumi uzturēšanās dokumentos.
Uzturēšanās atļaujās un vīzās turpmāk tiks vienotā un skaidrā veidā norādītas personas tiesības strādāt. Piemēram, dokumentā varēs būt norādītas tiesības strādāt pie konkrēta darba devēja, tiesības strādāt bez ierobežojumiem, studentiem — tiesības strādāt līdz 20 stundām nedēļā, vai arī tiesības veikt komercdarbību uzņēmuma valdes locekļa vai līdzīgā statusā.
Tas mazinās neskaidrības un nodrošinās vienotu regulējuma piemērošanu dažādās institūcijās.
Izmaiņas valodas prasībās.
Atkārtotas uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti turpmāk būs jāiesniedz latviešu valodā. Tas jāņem vērā arī darba devējiem, kuri sagatavo dokumentus ārvalstu darbiniekiem.
Integrācijas prasības.
Sākot ar 2027. gada nogali, ārvalstniekiem, kuri vēlēsies iegūt ilgtermiņa tiesības uz nodarbinātību, būs jāapgūst latviešu valoda un jāapmeklē integrācijas kursi. Šo prasību mērķis ir veicināt sociālo līdzdalību un ilgtermiņa integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Īsāki pieteikumu izskatīšanas termiņi.
Maksimālais uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanas termiņš turpmāk būs četri mēneši, tādējādi padarot procesu paredzamāku gan darba devējiem, gan ārvalstu speciālistiem.
Kopumā jaunais Latvijas imigrācijas regulējums stiprina drošības un caurskatāmības prasības, vienlaikus saglabājot vairākus likumīgus ceļus ārvalstniekiem, kuri vēlas uzturēties vai strādāt Latvijā. Vienlaikus noteikti būtiski papildu ierobežojumi attiecībā uz noteiktu augsta riska valstu pilsoņiem.
Ja vēlaties detalizētāk iepazīties ar jaunajām prasībām vai nepieciešama palīdzība uzturēšanās atļaujas saņemšanas vai ar nodarbinātību saistītā imigrācijas procesa jautājumos, TRINITI komanda ir gatava Jums palīdzēt.
